Manas pieejas pamatā ir holistisks skatījums uz cilvēku kā veselumu, kurā psiholoģiskie, bioloģiskie un sociālie aspekti ir savstarpēji cieši saistīti. Es uzskatu, ka cilvēku nav iespējams pilnībā izprast atrauti no viņa dzīves pieredzes, attiecībām, vides un personīgā stāsta.

​

Konsultācijās man ir svarīgi radīt drošu, pieņemošu telpu, kurā cilvēks var sastapties gan ar saviem resursiem, gan ievainojamību, gan tiem dzīves aspektiem, kurus reizēm ir grūti pieņemt vai izprast. Es ticu katra cilvēka iekšējai spējai augt, mainīties un rast savu ceļu, un savu uzdevumu redzu nevis gatavu atbilžu sniegšanā, bet būšanā līdzās šajā procesā.

​

Savā darbā īpašu uzmanību pievēršu cilvēka iekšējo resursu stiprināšanai, emociju izpratnei un regulācijai, kā arī to pārliecību un domāšanas modeļu apzināšanai, kas veidojušies dzīves laikā. Nereti mūsu pašreizējās reakcijas, bailes un grūtības ir cieši saistītas ar pieredzi, kuru savulaik neesam spējuši pilnībā izprast vai emocionāli pārstrādāt.

​

Tādēļ savā praksē integrēju dažādas psiholoģiskās pieejas un metodes, tostarp EMDR (acu kustību desensibilizācijas un atkārtotas pārstrādes) terapiju, kas palīdz strādāt ar traumatisku un emocionāli sāpīgu pieredzi.

 

Man būtiski ir ne tikai palīdzēt cilvēkam mazināt grūtības, ar kurām viņš saskaras šodien, bet arī izprast to iespējamo izcelsmi un veicināt dziļākas, noturīgākas pārmaiņas.

​

Mans darbs balstās mūsdienu psiholoģijas zinātniskajās atziņās, vienlaikus saglabājot interesi par cilvēka eksistenciālo pieredzi – jautājumiem par dzīves jēgu, izvēlēm, atbildību, zaudējumiem, attiecībām un piederību. Šī daudzslāņainā pieeja veidojusies ne tikai profesionālās izglītības un pieredzes rezultātā, bet arī manā personīgajā ceļā, saskaroties ar cilvēkiem krīzes un robežsituācijās, kā arī ilgstoši strādājot ar sevi.

Man būtiska ir arī izpratne par cilvēka piederību ģimenei, dzimtai un videi. Mēs katrs sevī nesam ne tikai savu individuālo pieredzi, bet arī ģimenē apgūtus attiecību modeļus, pārliecības un reizēm pat neizrunātus stāstus. Dažkārt, lai rastu līdzsvaru tagadnē, ir nepieciešams ar izpratni un iejūtību pievērsties pagātnei – nevis tādēļ, lai tajā paliktu, bet lai tā vairs tik spēcīgi nenoteiktu mūsu šodienu.

​

Mana pieeja apvieno psiholoģisko struktūru ar intuīciju, pētniecisku skaidrību ar iejūtīgu klātbūtni, analītisku domāšanu ar dzīves pieredzes gudrību.

 

Es ticu, ka psiholoģiskais darbs nav tikai metožu un tehniku kopums. Tā ir arī cilvēciska satikšanās, kurā nozīme ir uzticībai, autentiskumam un gatavībai kopīgi izzināt reizēm sarežģīto cilvēka iekšējo pasauli. Mana profesionālā pieeja ir veidojusies ilgstošā personīgās un profesionālās izaugsmes ceļā un turpina attīstīties līdz ar katru satikšanos ar cilvēku.